Paldies tev, trīsdesmit.
Paldies, ka trīs reizes man ļāvi sākt ko jaunu.
Paldies, ka ziemu mums atvedi kā kādreiz - ar daudz salnu.
Paldies tev, ka iejūtīgāku, viedāku un pašpārliecinātāku mani dari.
Neteikšu paldies par to,
ka nevienlīdzību jau akcentē divi izmocīti kari.
Paldies tev, ka mīlestību turpini man dot
un spēku lēkāt, skriet un vēl daudz pārgājienos joņot.
Atliek vien prātot -
ko stāstīs man četrdesmit?
Kur lai es tagad eju?
Nu un..
Paldies, ka draugus man devi,
kas klausās manu dzeju.